This site is a mirror of the original site, made in 2022 by Heraldry of the World. The original site is unaltered. This mirror functions as an archive to keep the material available on-line.
All rights remain with the late Hubert de Vries, the original site owner.






1st Republic

Latvijan SPR

2nd Republic

Latvijan SSR

3rd Republic

Armed Forces






Latvia was created in WW I and comprises the main, southern part of the former mediaeval Terra Mariana, itself consisting of the territories of the Livonian Order, the bishoprics of Riga, Dorpat and Oesel-Wiek. together with the Duchy of Estonia.

The territory was for a long time a part of the Russian Empire when it was divided into the Governorates of Courland and Livonia.

In the 19th century, the first Latvian National Awakening began among ethnic Latvian intellectuals, a movement that partly reflected similar nationalist trends elsewhere in Europe. This revival was led by the "Young Latvians" (in Latvian: jaunlatvieši) from the 1850s to the 1880s.

During WWI the Germans captured most of the country between 7 May and 3 September 1917. A Latvian National Council was proclaimed on 16 November 1917. On 30 November 1917, the Council declared an autonomous Latvian province within ethnographic boundaries, and a formal independent Latvian republic was declared on 15 January 1918. On 12 April 1918, a Provincial Assembly composed of 35 Baltic Germans, 13 Estonians, and 11 Latvians passed a resolution calling upon the German Emperor to recognize the Baltic provinces as a monarchy and make them a German protectorate.

On 8 March and 12 April 1918, the local Baltic German-dominated Kurländische Landesrat and the Vereinigter Landesrat of Livland, Estland, Riga, and Ösel had declared themselves independent states, known as the Duchy of Courland (Herzogtum Kurland) and the Baltic State (Baltischer Staat), respectively. Both states proclaimed themselves to be in personal union with the Kingdom of Prussia, although the German government never responded to acknowledge that claim.

The Baltic lands were nominally recognized as a sovereign state by emperor Wilhelm II only on 22 September 1918, half a year after Soviet Russia had formally relinquished all authority over its former Imperial Baltic provinces to Germany in the Treaty of Brest-Litovsk. On 5 November 1918, a temporary Regency Council (Regentschaftsrat) for the new state led by Baron Adolf Pilar von Pilchau was formed on a joint basis from the two local Land Councils.

The capital of the new state was to be Riga. It was to be a confederation of seven cantons: Kurland (Courland), Riga, Lettgallen (Latgale), Südlivland (South Livonia), Nordlivland (North Livonia), Ösel (Saaremaa), and Estland (Estonia), the four first cantons thus covering the territory corresponding to today's Latvia and the latter three corresponding to today's Estonia.

At the German capitulation on 11 November 1918 Latvia was recognized de facto by Great Britain, confirming a prior verbal communication of 23 October to Meierowitz by the British Minister for Foreign Affairs, A. J. Balfour. On 18 November 1918 Latvia proclaimed its independence.

In December 1918 Soviet Russia invaded the new republic and rapidly conquered almost all the territory of Latvia. The Latvian Socialist Soviet Republic was proclaimed on 17 December 1918 with the political, economic, and military backing of the Bolshevik government of Soviet Russia. Riga itself was captured by the Soviet Army on 4 April 1919

On January 3, 1920 united Latvian and Polish forces launched an attack on the Soviet army in Latgalia and took Daugavpils. By the end of January they reached the etnographic border of Latvia. On August 11, 1920 according to the Latvian–Soviet Peace Treaty (“Treaty of Riga”) Soviet Russia relinquished authority over the Latvian nation and claims to Latvian territory “once and for all times”.

As a result of the the Molotov–Ribbentrop Pact between the Soviet Union and Nazi Germany on August 23, 1939 however, Latvia was incorporated into the Soviet Union on August 5, 1940.

Nazi troops occupied Riga on July 1, 1941 and occupied Latvia until 13 October 1944 when the Republic of 1940 was restored.

On May 4, 1990. the Latvian SSR Supreme Council, adopted a declaration restoring independence which resulted in complete independence on 21 August 1991. At that date the name of the country was changed into Latvijas Republika







In July-August 1915, to serve against the German invaders, the Russian General Headquarters organized eight regular and one reserve Latviešu Strēlnieki (Latvian Riflemen) battalions which were named after Latvian towns. Its badge consisted of an eight-pointed sun inscribed with the initials of the battallion in cyrillic and latin script, charged with a sword per bend sinister, crested with the Russian eagle and surrounded by a garland of oak and laurel. [1]



On the banners of the several battalions the sun was depicted differently and so served as the model on which the first national emblem was based. This showed also a sun but charged with three ears of grain encircled by a ring, symbolizing the union of the three parts of the new Republic: Vidzeme, Latgale and combined Kurzeme-Zemgale.


The emblem was printed on stamps issued 1918-1921


A new national emblem was printed on paper money issued 1919-’20. This consisted of  a disc charged with an “L” and three five-pointed stars surrounded by 17 flames and rising from a national flag.


10 ruble note, 1919


In this emblem the “L” symbolizes Latvija, the three stars represent the three parts Courland, Livonia and Letgalle and the seventeen flames the 17 districts of the republic. The colors of the flag were adopted together with the proclamation of the republic on 18 November 1918


A similar emblem was at the heart of an achievement displayed behind the chairman of the Constituent Assembly of 1 May 1920, with two human beings standing in a field for supporters.


Constituent National Assembly, 1 May 1920


Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika



The emblem of the LSPR was derived from the emblem of the Rigas Workers Deputies Council. 


This consisted at first of a five-pointed star charged with a hammer and scythe in saltire and flames in base, surrounded by the motto VISU ZEMJU PROLETAREEŠI SAVEENOJATEES! (Workers of all Nations Unite!)

1 Rublis note, 1919 (slightly enlarged)


A second emblem shows the star on a cogwheel, the scythe and hammer on a disc.



After the capital of Riga was recaptured on 22 May 1919 by the Entente-backed Ulmanis government with the backing of German Freikorps, the legend Rigas Stradneeki Deputatu Padomju was omitted and replaced by the name of the Republic:

Seal: A cogwheel with five spokes charged with a five-pointed star charged with a scythe and hammer in saltire  encircles by a ring.



The legend means: Proletarians of all Nations Unite / Latvian Socialist Soviet Republic. [2]


Afterwards the territory of the LSPR was reduced to a part of Latgale in eastern Latvia, until finally being reconquered by combined Latvian and Polish forces in early 1920.


Latvijas Republika

05./11.08.1920 -06.1940


After the Treaty of Riga and the restoration of the Republic of November 1918, a new national emblem was adopted on 15 June 1921. It is of three categories: The achievement, the medial arms and the smaller arms.

The achievement  is:


Arms: Per fess, the base per pale: 1. Azure, a sun with 11 wide and 10 narrow rays  Or; 2. Argent a lion Gules. 3. Gules a griffin armed with a sword Argent.

Crest: Three five-pointed stars Or.

Supporters: Dexter: A lion Gules. Sinister: A griffin Argent.

Garland: Of branches of oak, tied with a ribbon of the national colors being red, white and red (2:1:2)


Ć See illustration in the head of this essay.


The medial arms consist of the arms and crest, surrounded by the garland only:



The smaller arms consist of the arms and crest:


The design of the new national emblems is of Willi Kruminsch, a student of the academy of fine arts. His teacher, Prof. Richard Zarrinsch, made the ultimate version.

In the shield the chief symbolizes the Latvian state, the sun being derived from the emblem of the Latvijan Riflemen. The two quarters in base each represent a part of the country: Courland and Semigallia (Kurzeme and Zemgale) making Western Latvia, are symbolised by a red lion. Livonia and Lettgallia (Vidzeme and Latgale) making Eastern Latvia, are symbolized by a griffin. These symbols are repeated by the supporters.

The three stars of the crest represent the three historical parts of the country: Courland, Livonia and Lettgallia.

The garland of oak symbolizes power and endurance and refers to the holy oak-tree of the ancient lettonians. [3]


Latvijas P.S.R



For the Latvian Soviet Republic of 1940 a soviet-style national emblem was adopted. It is:



Emblem: A sun radiant Or, rising from waves of the sea engrailed Azure, in chief a hammer and sickle in saltire Or.

Crest: A five-pointed star Or.

Garland: Ears of wheat Or, tied with a ribbon Gules, inscribed with the

Legend: In the middle: LATVIJAS PSR; on the dexter winding: VISU ZEMJU PROLETARIEŠI SAVIENIJAITIES! and on the sinister winding: ПPOЛИETAPИИ  BCEX CTPAH COEДЙHЯTECЬ!


The emblem is described in Art. 116 of the constitution of 25 August 1940. It reads (in Russian):


Государственный герб Латвийской Советской Социалистической Республики изображает окруженные колосьями золотые серп и молот в лучах поднимающегося с моря солнца; в верхней части герба пятиконечная золотая звезда; внизу на ленте, обвивающей колосья, надписи на латышском языке -  в центре «Latvijas PSR» и по бокам «Visu zemju proletarieši savienojieties!» и на русском языке: «Пpoлиetapии  bcex ctpah coeдйhяtecь!».


Reichskommissariat Ostland



Nazi Germany established the Reichskommissariat Ostland (RKO) in 1941 as the civilian occupation regime in the Baltic states (Estonia, Latvia, and Lithuania), the northeastern part of Poland and the west part of the Belarusian SSR during World War II. It was also known initially as Reichskommissariat Baltenland ("Baltic Land").

The German administrative center for the entire region, as well as the seat of the Reichskommissar, was in Riga,



Latvijas  Republika



The national emblem of 1921 was readopted unchanged on 17 February 1990 and introduced on the next 27 February. 


The proper use of the Latvian coat of arms is strictly regulated:


·         The Achievement is used by the President of Latvia, the Parliament, the Prime Minister, the Cabinet of Ministers, the Ministries, the Supreme Court and Procurator General, as well as by Latvian diplomatic and consular missions.

·         The Medial Arms are used by the Parliament agencies, the Cabinet of Ministers and other institutions under direct or indirect supervision of the ministries.

·         The Smaller Arms are used by other government institutions, municipal authorities and educational institutions on official documents.


The achievement is also on the presidential flag being Argent, a cross Argent per cross Gules and the achievement on a white patch in the center.



Presidential Flag


The flag of the Prime Minister has the same cross, the achievement in dexter chief.


The Colours have to be in the modern Pantone colour system:


·         Red - PANTONE 186C

·         Green - PANTONE 340C

·         Blue - PANTONE 286C

·         Yellow - PANTONE 124C

·         Golden - PANTONE 873C

·         Silver - PANTONE 877C

·         Grey - PANTONE 4C

·         Black - PANTONE Black


The hatched and black and white versions of the national emblem are depicted in the enclosures of the law. [4] The coloured version is in the 1st enclosure. The  two others are in the 2nd and 3rd enclosure. They are:


2nd enclosure: Hatched version:



3rd enclosure: Black and White version:



The last (annotated) version of the law about the arms of state reads (in Latvijan):



Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:


Par Latvijas valsts ģerboni


1. pants.

Latvijas valsts ģerbonis ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.


2. pants.

Latvijas Republikā tiek lietots lielais valsts ģerbonis, mazais valsts ģerbonis un papildinātais mazais valsts ģerbonis.

(2003.gada 27.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 13.03.2003.)


3. pants.

(1) Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. - zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. - sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. - sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji - labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli - balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.

(2) Mazais valsts ģerbonis ir lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes.

(3) Papildinātais mazais valsts ģerbonis ir mazais valsts ģerbonis, kas sānos apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

(2003.gada 27.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 13.03.2003.)


4. pants.

(1) Lielā valsts ģerboņa krāsainajam attēlam, mazā valsts ģerboņa krāsainajam attēlam un papildinātā mazā valsts ģerboņa krāsainajam attēlam jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likumam pievienotajiem attēliem tā 1.pielikumā. Lielā valsts ģerboņa grafiskajam attēlam, mazā valsts ģerboņa grafiskajam attēlam un papildinātā mazā valsts ģerboņa grafiskajam attēlam jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likumam pievienotajiem attēliem tā 2.pielikumā. Lielā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam, mazā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam un papildinātā mazā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likumam pievienotajiem attēliem tā 3.pielikumā.

(2) Valsts ģerboņa attēlu atbilstību šajā likumā noteiktajam aprakstam un pievienotajiem attēliem nosaka Valsts heraldikas komisija, kuras izveidošanas kārtību un darbības principus nosaka Valsts prezidents.

(2003.gada 27.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 13.03.2003.)


5. pants.

Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Valsts prezidents;

2) Saeima, tās komisijas un deputāti;

3) Ministru kabinets;

4) ministrijas un īpašo uzdevumu ministri;

5) Valsts kontrole;

6) Satversmes tiesa;

7) Augstākā tiesa;

8) Ģenerālprokuratūra;

9) Satversmes aizsardzības birojs;

10) Latvijas Banka;

11) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.


6. pants.

(1) Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Saeimas Kanceleja, Valsts prezidenta Kanceleja un Valsts kanceleja;

2) Saeimas ievēlētas vai apstiprinātas institūcijas vai amatpersonas;

3) iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā;

4) ministriju, Valsts kontroles, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un Latvijas Bankas struktūrvienības;

5) apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas;

6) dzimtsarakstu iestādes;

7) prokuratūras iestādes;

8) zvērināti notāri;

9) vēlēšanu komisijas;

10) publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti.

(2) Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz diplomiem, apliecībām, atestātiem, kurus izdevušas izglītības iestādes, izņemot augstskolas, un kuri apliecina izglītības vai kvalifikācijas ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā no 13.03.2003.)


7. pants.

Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.03.2003.)


8. pants.

(1) Šā likuma 5. — 7.pantā minētās iestādes attiecīgā valsts ģerboņa attēlu drīkst lietot zīmogos, stūra spiedogos, uz veidlapām, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, atzinības un goda rakstiem, diplomiem, apliecībām un citiem oficiāliem dokumentiem, kā arī izvietot pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpās un uz šīm iestādēm piederošiem transportlīdzekļiem.

(2) Šā likuma 5. — 7.pantā minētās iestādes drīkst lietot attiecīgā valsts ģerboņa attēlu to rīkotajos pasākumos.

(3) Attiecīgo valsts ģerboni drīkst lietot uz dokumentiem, kurus paraksta amatpersona, kas ir tiesīga pārstāvēt iestādi, un Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji.

(4) Šajā likumā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības lietot attiecīgo valsts ģerboni uz savām vizītkartēm.

(5) Lielo valsts ģerboni drīkst attēlot uz Latvijas Republikas tiesu spriedumiem un oficiālajiem izdevumiem “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī uz Latvijas Republikas pasēm, dzimtsarakstu apliecībām, naudas zīmēm, valsts robežzīmēm, valsts vērtspapīriem, valsts apbalvojumiem un pastmarkām, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz diplomiem, kas apliecina augstākās izglītības vai zinātniskā grāda ieguvi, un citiem dokumentiem, uz kuriem normatīvajos aktos ir paredzēts lielā valsts ģerboņa attēls.

(6) Lielā valsts ģerboņa attēls izvietojams Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, apgabaltiesu, pilsētu (rajonu) tiesu, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu, zvērinātu notāru, zvērinātu tiesu izpildītāju, pagasttiesu, bāriņtiesu, dzimtsarakstu iestāžu, valsts dibināto augstskolu, citu publisko institūciju telpās.

(7) Šā likuma 5. — 7.pantā minētās iestādes drīkst lietot jebkuru valsts ģerboni uz formas tērpiem un amata zīmēm normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(8) Valsts ģerboņa attēlu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, drīkst izvietot valsts, pašvaldību un citu publisko un privāto institūciju un privātpersonu telpās.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.03.2003.)


9. pants.

Valsts ģerboņa attēlu kā ilustratīvu materiālu drīkst ievietot enciklopēdijās, mācību grāmatās un citos zinātniska, izziņu rakstura izdevumos un izmantot arī kā mācību līdzekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.03.2003.)


10. pants.

(1)Valsts ģerboni nav tiesību lietot privātajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooperatīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, privātpersonām un to apvienībām.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām vai to apvienībām ir tiesības lietot valsts ģerboņa attēlu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, izņemot gadījumus, kad tas maldina par lietotāja juridisko statusu.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.03.2003.)


11. pants.

(Izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.03.2003.).


12. pants.

(1) Šā likuma 5.- 7.pantā minēto iestāžu vadītāji ir atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu attiecīgajās iestādēs.

(2) Šā likuma prasību ievērošanu sabiedriskajās vietās uzrauga policija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā no 13.03.2003.) 


13. pants.

Par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu, necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim vai tā zaimošanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.


Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas PSR 1990.gada 15.februāra likums "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni" (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9. nr.);

2) likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR likumos "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni", "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts karogu", "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts himnu" un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos" I, II, V - VIII punkts (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.);

3) likums "Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos simbolikas jautājumos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13./14.nr.);

4) likums "Par papildinājumiem nolikumā "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni", kas apstiprināts ar 1990.gada 15.februāra likumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.).

2. (Izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.03.2003.)

3. (Izslēgts ar 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā no 13.03.2003.)


Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.


Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 19.februārī.


Valsts prezidents


Rīgā 1998.gada 5.martā



Armed Forces



The Latvian Armed Forces (Nacionālie Bruņotie Spēki (NAF)) have their origin in the Latviešu Strēlnieki (Latvijan Riflemen) which were formed in 1915 by the Russian Government. In the Latvian Soviet Republic of 1918-’19 they were a part of the Red Army  but after 1919 a part of the Latvian National Army. In the time of the Soviet vassalage of 1940-1990  they were a part of the Soviet Army. [5]

The present badge of the Armed Forces was designed 1919 when it was a crest on the badge of the Latvijan Riflemen. Two swords in saltire and a garland of branches of oak are added


Latviešu Strēlnieki badge 1916

Crested by the Russian Eagle


Latviešu Strēlnieki badge 1919

Crested by the star of the Red Army

Latviešu Strēlnieki badge 1920

Crested by a rising sun charged with ‘L’ and three stars


Badge 50 years Latviešu Strēlnieki

On the red banner: For the Soviet Fatherland.

Security Service & Military Police




Security Service of the Parliament and State President of the Republic of Latvia (Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests (LRDD)) was a separate unit of the National Armed Forces. January 1, 2009, the Security Service was merged into the Latvian Military Police which now carries out the duties of the Security Service




The emblem of the Latvijan Army

A marshals’ baton on a red field.




Navy Achievement


Arms: Argent, a cross Argent per cross Gules

Crest: Three five-pointed stars Or

Supporters: D.: A lion Gules; S. A griffin Argent standing on a garland of branches of oak proper. [6]




Flag of the Latvijan Navy Command




Air Force




Roundel 1918-1940


Roundel, 1990- present

Wings, 1918-1940


National Guard


Emblem of the National Guard.

The initials are for Latvijas Zemessardze (Latvian National Guard)




State Police Arms


Municipal Police Cap Badge





Back to Main Page


© Hubert de Vries 2012-12-05



[1] http://latviansmilhistory.blogspot.nl/2010/11/latviesu-strelnieku-bataljonupulku.html

[2] Neubecker, Ottfried: Sowjetheraldik. In: Osteuropa. 5e Jg., Heft 6. Berlin, März 1930, p. 391 Abb. 20

[3] Hesmer, K.-H.: Flaggen und Wappen der Welt. Gütersloh, 1992

[4] 2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2003. likumu, kas stājas spēkā no 13.03.2003

[5] http://latviansmilhistory.blogspot.nl/2010_11_12_archive.html

[6] http://www.militaria.lv/KKkarogi.htm

Flag Counter In cooperation with Heraldry of the World